CEPF par dabas kredītiem: kā izveidot ilgtspējīgu sistēmu?
Foto: pexel.com
Eiropas Savienībā uzņemti apgriezieni diskusijai par jaunu instrumentu – dabas kredītiem, kas varētu kļūt par rīku bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un veicināšanai. Taču mežu īpašnieki no visas Eiropas, pārstāvēti Eiropas Meža īpašnieku konfederācijā (CEPF), brīdina: ceļā uz šādu sistēmu jābūt uzmanīgiem.
CEPF redz iespēju, ka dabas kredīti varētu kļūt par papildus ienākumu avotu meža īpašniekiem, kas rūpējas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu. Tomēr vienlaikus organizācija aicina politiķus nepārsteigties ar steidzīgu sistēmas ieviešanu, kas varētu radīt nevēlamas sekas. Lai sistēma būtu praktiski īstenojama un tirgus pievilcīgs, izstrādes procesā jāstrādā ciešā sadarbībā ar Eiropas mežu īpašniekiem.
Viens risinājums neder visiem
“Eiropas meži ir dažādi, un tāpēc arī bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai un apsaimniekošanai nevar būt viena kopīga recepte,” uzsver CEPF.
Dabas kredītu tirgum, pēc meža īpašnieku domām, jābūt brīvprātīgam, elastīgam un balstītam tirgus principos. Mežu īpašniekiem ir galvenā loma brīvprātīgos pasākumos bioloģiskās daudzveidības palielināšanai, tādēļ CEPF vēlas uzsvērt 5 atbalsta punktus.
Pieci pamatprincipi, ko uzsver meža īpašnieki
1. Meža daudzfunkcionalitāte
Ilgtspējīga mežsaimniecība balstās uz sarežģītiem, integrētiem un ilgtermiņa lēmumiem, kuru mērķis ir nodrošināt mežu daudzfunkcionalitāti. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un ekosistēmu regulējošie pakalpojumi (piemēram, ūdens aizture un attīrīšana) nav atdalāmi no citām mežu sniegtajām vērtībām.
“Dabas kredīti var būt vērtīgs papildinājums, bet tie nedrīkst kļūt par vienīgo mērķi mežu apsaimniekošanā,” uzsver CEPF.
Meža īpašniekiem jābūt iespējai nodrošināt dabas aizsardzību un vienlaikus turpināt ilgtspējīgu koksnes ieguvi. Šāda pieeja palīdzēs samazināt ekonomiskos riskus. Tāpat tas ļaus saglabāt elastību meža apsaimniekošanā un pielāgoties dažādiem reģionālajiem apstākļiem.
2. Brīvprātīgs un uz tirgu balstīta sistēma - nevis obligāts pienākums
CEPF uzsver, ka dabas kredītu sistēmai jābūt brīvprātīgai un balstītai tirgus principos. Tā nedrīkst kļūt par obligātu pienākumu meža īpašniekiem, bet gan par papildus iespēju tiem, kuri vēlas iesaistīties bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā vai uzlabošanā.
“Ja valsts nosaka jaunus ierobežojumus vai pienākumus, meža īpašniekiem pienākas taisnīga kompensācija,” norāda CEPF.
Svarīgi arī, lai jaunā sistēma neapturētu jau esošās dabas aizsardzības iniciatīvas, kas darbojas atsevišķās valstīs vai reģionos. Ne visiem ir jāsāk no nulles – vajadzīga elastība, kas ļauj saglabāt un attīstīt esošos projektus.
CEPF brīdina – dabas kredītu tirgus izveide prasīs laiku, un pārlieku optimistiskas prognozes par tā attīstību var radīt vilšanos un mazināt uzticību. Lai šis mehānisms darbotos ilgtermiņā, tam jābūt uzticamam, vienkāršam un saprotamam visām iesaistītajām pusēm.
3. Samērīga pieeja kompensācijām
Lai gan ekosistēmas nav savstarpēji pilnībā aizvietojamas, kompensāciju mehānismi var kļūt par nozīmīgu dzinuli dabas kredītu tirgum, palīdzot radīt pieprasījumu un piesaistīt papildu privātās investīcijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un veicināšanai.
Kompensācija jeb “offsetting” nedrīkst kļūt par instrumentu, kas grauj sistēmas uzticamību. Tāpēc, ja tiek ieviests kompensāciju mehānisms, tam jābūt pārvaldītam un īstenotam katras dalībvalsts līmenī, ņemot vērā konkrētās valsts ekoloģiskos un nacionālos apstākļus.
Kompensācijas var palielināt ekonomisko efektivitāti, ļaujot novirzīt resursus uz vietām, kur mežu īpašnieki var sasniegt optimālākus rezultātus. Ir jānodrošina vienādas vērtības kompensācija (like-for-like) un ģeogrāfisko tuvumu.
CEPF uzsver, ka labi pārvaldīts kompensāciju mehānisms var mobilizēt privāto kapitālu un padarīt dabas kredītus par ekonomiski pievilcīgiem, vienlaikus veicinot reālu ieguvumu bioloģiskajai daudzveidībai.
Kompensāciju iespēja jāatzīst par leģitīmu un nepieciešamu rīku dabas kredītu sistēmas kopējā struktūrā – ar nosacījumu, ka tā tiek īstenota godīgi un atbildīgi.
4. Jāizvairās no “noplūdes efekta”
Ja Eiropas Savienībā ierobežos mežizstrādi, kokmateriāli tiks importēti no valstīm, kur iespējams vides standarti būs zemāki. Tas var radīt globālu bioloģiskās daudzveidības zaudējumu un palielināt oglekļa pēdu, jo imports bieži nāk ar lielāku CO2 slogu.
Risinājumos jāparedz gan koksnes ieguves veicināšana, gan tādi dabas kredītu pasākumi, kas ļauj vienlaikus turpināt saimniecisko darbību. Ideālā gadījumā dabas kredīti var padarīt mežsaimniecību izdevīgu arī tajās teritorijās, kur tas iepriekš nebija iespējams.
Spēcīgs iekšējais kompensāciju tirgus palīdz saglabāt motivāciju meža apsaimniekošanai, novēršot noplūdes risku un nodrošinot, ka Eiropas meži tiek pārvaldīti ilgtspējīgi.
5. Saskaņošana ar citām politikām – bez liekas birokrātijas
Lai dabas kredītu tirgus būtu pieejams visiem meža īpašniekiem, tā izveidei jābūt vienkāršai, saprotamai un bez liekas birokrātijas.
CEPF īpaši uzsver – dabas kredīti nav tas pats, kas oglekļa kredīti. Lai gan abi tirgi var šķist līdzīgi, to mērķi atšķiras. Oglekļa kredīti fokusējas uz klimata mērķiem, savukārt dabas kredīti – uz bioloģisko daudzveidību. To mākslīga sapludināšana var radīt neskaidrību un samazināt sistēmas efektivitāti.
Tāpat CEPF norāda, ka Eiropas Komisijas piedāvātā “tuvāk dabai” mežsaimniecība nevar būt vienīgais ceļš, kā radīt dabas kredītus. Eiropas meži ir dažādi, un vienots risinājums neder visiem. Dabas kredītu sistēmai jābūt pietiekami elastīgai, lai iekļautu arī citus ilgtspējīgus meža apsaimniekošanas veidus, kas veicina bioloģisko daudzveidību.
Kas ir CEPF?
Confederation of European Forest Owners (CEPF) apvieno nacionālās meža īpašnieku organizācijas visā Eiropā. Tās pārstāvībā ir gandrīz 16 miljoni privāto mežu īpašnieku, kas apsaimnieko ap 60 % no Eiropas mežiem – ģimenes, privātpersonas un kooperatīvi.
Avots: cepf-eu.org