Somijas pieredze: meža bioloģiskā daudzveidība un apsaimniekošana trīs desmitgadēs
Brīvprātība kā pamats dabas aizsardzībai
Somijā jau vairāk nekā 30 gadus privātie mežu īpašnieki var brīvprātīgi piedalīties meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā — īslaicīgi vai pastāvīgi aizsargājot mežus vai īstenojot dabas apsaimniekošanas pasākumus. Šo pieeju koordinē METSO programma, kuras pamatā ir līdzsvars starp meža izmantošanu un dabas vērtību saglabāšanu.
1990. gadu pavērsiena punkts
Somijas mežsaimniecības politika būtiski mainījās 1990. gados, kad valdība sāka sistemātiski iekļaut dabas aizsardzības principus normatīvajā regulējumā. 1997. gada Meža likums iekļāva īpaši svarīgu dzīvotņu aizsardzību, un paralēli tika ieviesta PEFC mežu sertifikācijas sistēma ar plašu dabas apsaimniekošanas pasākumu klāstu. Tika arī pārskatīts Dabas aizsardzības likums un īstenotas vairākas valsts dabas aizsardzības programmas.
Līdz ar šīm pārmaiņām būtiski mainījās arī attieksme – gan meža īpašnieku, gan sabiedrības, gan nozares ietvaros. Meža ekonomists Mati Valonens uzsver, ka šīs pārmaiņas notika pārsteidzoši strauji un pamatīgi – līdz 2000. gadam mežsaimniecības prakse jau bija pilnībā mainījusies salīdzinājumā ar 1980. gadu beigām.
Sēklas sētas jau 1980. gados
Lai gan pārmaiņas Somijas meža politikā nostiprinājās 1990. gados, būtiskie pamati tika likti jau iepriekš. Meža ekonomists Mati Valonens no PTT (Pellervo Ekonomikas pētniecības institūta) analizējis datus un vēsturiskos notikumus, secinot, ka jau 1980. gados Somijas meža nozare sāka apzināties bioloģiskās daudzveidības nozīmi. Šajā virzienā aktīvi darbojās arī valsts mežu apsaimniekotājs Metsähallitus, kā arī Lauksaimnieku un meža īpašnieku centrālā savienība, kas pārstāvēja privāto sektoru.
Nozīmīgu starptautisku impulsu sniedza 1992. gada ANO (Apvienoto Nāciju Organizācijas) Zemes samits Riodežaneiro, kas uzsvēra ilgtspējīgas attīstības principus, tostarp mežu aizsardzību globālā mērogā.
Svarīgs solis bija arī Eiropas meža ministru sanāksmju cikla aizsākums — šodien maz pieminēts, taču savulaik tas palīdzēja definēt mērķi ne tikai saglabāt, bet arī uzlabot mežu bioloģisko daudzveidību
Sabiedrības diskusijas un METSO uzplaukums
Ar 2000. gadu sākumu METSO programma kļuva par centrālo instrumentu dabas vērtību aizsardzībai privātajos mežos. Tā bija novatoriska ar to, ka netiecās aizsargāt plašas teritorijas, bet fokusējās uz konkrētiem bioloģiskās daudzveidības punktiem — un viss uz brīvprātības pamata.
Sākotnēji videi draudzīgās organizācijas izteica kritiku, bet ar laiku atzina METSO kā soli pareizajā virzienā. PTT ziņojums norāda, ka šī programma būtiski mainīja domāšanas veidu — vides atbildība kļuva par ikdienas daļu mežu apsaimniekošanā.
Prakses, kas kļuvušas par normu
Mūsdienās vides aspektu iekļaušana Somijas mežsaimniecībā vairs netiek uzskatīta par īpašu vai papildus pievienoto vērtību — tā ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas praksi. Jaunas mežsaimniecības metodes tiek izvērtētas ne vien pēc to ekonomiskās efektivitātes, bet arī pēc ietekmes uz dabu.
To labi ilustrē augsnes sagatavošanas metode, ko dēvē par uzkalniņošanu. Lai gan šī metode oficiāli netiek klasificēta kā dabas aizsardzības pasākums, tās pozitīvā ietekme uz vidi ir ievērojama. Tā strauji guvusi atzinību un kļuvusi par nozarei ierastu risinājumu.
Privātais sektors pārņem vadību
2020. gados iniciatīvu dabas aizsardzībā arvien vairāk uzņemas privātais sektors. Somijas Meža nozaru federācija un lielākie kokrūpniecības uzņēmumi īsteno savas programmas, kuru mērķis ir ilgtspējīga koksnes ieguve — nereti arī mežos, kas pašiem uzņēmumiem nemaz nepieder. Tā kā vairums Somijas mežu pieder privātiem īpašniekiem, šīs iniciatīvas balstās tieši uz METSO iestrādāto brīvprātības modeli. Ņemot vērā valsts budžeta ierobežojumus, sagaidāms, ka līdz 2030. gadam privātā sektora loma dabas aizsardzībā kļūs vēl nozīmīgāka.
Jauni izaicinājumi — kā izmērīt uzlabojumus?
Līdz ar pieaugošo daudzveidību pasākumos kļūst sarežģītāk mērīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas panākumus. Vairs nepietiek tikai ar aizsargāto hektāru skaitu — jāveido jauni indikatori.
Somijai ir bagātīgi mežu dati, un Valsts meža inventarizācija (NFI) jau šobrīd analizē dažādus faktorus: koku sugu struktūru, meža vecumu, stāvokli un mirušās koksnes apjomu. Papildu datus sniedz arī Somijas Meža centrs un Vides ministrija, kas regulāri publicē apdraudēto sugu novērtējumus.
Lai gan indikatoru netrūkst, tas arī rada problēmas — jo vairāk rādītāju, jo grūtāk precīzi pateikt, kad bioloģiskā daudzveidība tiešām uzlabojas. Arī mērījumu precizitāte prasa lielus resursus, tāpēc eksperti aicina izvērtēt, vai šobrīdējais datu apjoms ir pietiekams atbilstošam novērtējumam.
Avots: Forest.Fi