Zemkopības ministrija plāno elastīgākus ciršanas noteikumus – ieguvums budžetam 200 miljoni

Zemkopības ministrija (ZM) izskata iespēju padarīt meža ciršanas noteikumus elastīgākus, ļaujot cirst kokus agrāk, nekā to šobrīd paredz likums. Šādas izmaiņas, pēc ministra Armanda Krauzes (Zaļo un Zemnieku savienība) teiktā, varētu sniegt valsts budžetam papildus ieņēmumus 100 līdz 200 miljonu eiro apmērā, kas varētu tikt novirzīti, piemēram, aizsardzības nozares stiprināšanai.

Kāpēc nepieciešamas izmaiņas?

Pašlaik ir stingri noteikts, cik vecus kokus drīkst cirst: priedes – no 101 gada vecuma, egles, ošus un liepas – no 81 gada, bet bērzus – no 71 gada. ZM uzskata, ka daļa mežu netiek efektīvi apsaimniekoti – daudzi koki bojājas, pirms vēl sasnieguši atļauto ciršanas vecumu. Ir izskanējusi iecere, ka varētu šos noteikumus padarīt elastīgākus un ļaut cirst agrāk, ja koks ir sasniedzis vajadzīgo diametru un vairs neaugs.

Zinātnieku un mežsaimnieku skatījums

Tam piekrituši meža speciālisti, kuri Latvijas Televīzijai arī izrādīja vienu šādu egļu audzi. Šīm eglēm ir 40 gadi, taču tās apsēdušas kaites un, visticamāk, 80. gadskārtu nesagaidīs – saknes saēdušas sakņu trupe, koks kļuvis nespējīgāks pretoties vējam.

Atrodoties pie bojātajām 40 gadus vecajām eglēm, mežkopis Gunārs Blūms norādīja: “Pēc pieciem līdz desmit gadiem šo audžu te vairs nebūs. Manuprāt, nepieciešama elastīga pieeja – ja koks vairs neaug un nenodrošina pieaugumu, tas jānocērt un jāiestāda no jauna. Tā nodrošināsim gan oglekļa piesaisti, gan iegūsim augstvērtīgāku koksni.”

Pat ja šī egļu audze turēsies līdz ciršanas vecumam, tās koksne vairs nebūs izmantojama kokrūpniecībā

Mežzinātnes institūta "Silava" direktors Jurģis Jansons skaidroja: "Ja gaidīs ilgāk, galotnes daļa būs izmantojama papīrmalkā. Vidusdaļa būs izmantojama dekoratīviem putnu būriem, ir tāda mode – vidus tukšs, apkārt ir koksne. Jau šī 40 gadīgā egle ir sākusi nīkuļot, vainags ir skrajš. Tā ir pirmā pazīme, ka nebūs mums jābrauc pēc 40 gadiem. Tāpēc mēs arī zinātnē atbalstām, ka nevajag mums audzēt 80 gadus."

Iespējamie ieguvumi valstij

Pērn Latvijā (valsts un privātajos mežos kopā) tika nocirsti 15 miljoni kubikmetru koksnes. “Latvijas valsts meži” no šīs saimnieciskās darbības valsts budžetā dividendēs iemaksāja 141 miljonu eiro.

Ja ciršanas apjomi tiktu palielināti, budžets varētu gūt vēl vismaz 100–200 miljonus eiro. Šī nauda varētu tikt novirzīta stratēģiskiem mērķiem, tostarp aizsardzības stiprināšanai.

Zemkopības ministrs norāda: “Mērķis ir apsaimniekot Latvijas mežus maksimāli efektīvi, nodrošinot lielāku peļņu, vienlaikus saglabājot dabas teritorijas. Tur, kur saimniekot drīkstam – strādājam efektīvi; kur nedrīkstam – saglabājam.”

Sabiedriskā apspriešana un nākamie soļi

Pašlaik norit darbs pie izmaiņām mežsaimniecības pamatnostādnēs, kuras tuvākajā laikā varētu nodot sabiedriskajai apspriešanai. Konkrēts ciršanas apjoma pieauguma apmērs vēl tiek vērtēts.

Avots: LSM